1918. gada notikumu hronoloģija Latvijā

Latvijas Neatkarības karš
Ēriks Jēkabsons, LU profesors
Latvija

1918. gadā neatkarību ieguva virkne valstu Centrāleiropā un Austrumeiropā, arī Latvijas Republika (18. novembrī).  Kopš 1915. gada vasaras Latvijas teritorijā atradās pasaules kara frontes līnija, tāpēc tieši Latvija no visām topošajām Baltijas un pat visa reģiona valstīm bija ļoti sarežģītā stāvoklī. 

Pirms 100 gadiem: 1918. gada notikumu hronoloģija Latvijā

1918. gada februārī, nonākot strupceļā Padomju Krievijas un Vācijas miera sarunām Brestļitovskā, vācu karaspēks ieņēma visu Latvijas teritoriju, Igauniju un iegāja Krievijā. Sekoja vācu okupācijas laika mēneši, kuros dzīve turpinājās, strauji tuvo­­joties pasaules kara nobeigumam, kas pavēra iespēju iegūt neatkarību.

Sākam publicēt galveno notikumu un norišu hroniku, lai atgādinātu, kas notika pirms 100 gadiem, jo lielākā daļa no tālaika norisēm ir aizmirstas, tādējādi sarežģījot neatkarības iegūšanas fakta izpratni.  

Materiāls apkopots, izmantojot presi, atmiņas, arhīva avotus, kā arī zinātnieku darbus. Publicētā hronoloģija neietver vēsturnieka komentārus par tiem. Galvenā uzmanība pievērsta notikumiem Latvijā, par norisēm Pilsoņu kara pārņemtajā Krievijā, kur joprojām bija spiestas uzturēties milzīgas latviešu bēgļu masas un karā iesaistīta Latviešu padomju strēlnieku divīzija, minot vienīgi galveno. 

1. februārī (19. janvārī) — «Iskolats» sakarā ar augošo varmācību un noziedzību vēršas presē pie Latvijas iedzīvotājiem ar aicinājumu izpildīt varasiestāžu rīkojumus, solot: «Uzbrukšanas gadījumos, pie pogromiem tiks bez žēlastības noslaucīts no zemes virsas katris, kurš ņems viņos kaut vai kādu dalību. Ja varmācības nemitēsies, «Iskolats» būs spiests izdot dekrētu, ka katris varmācības izdarītājs tiks nostādīts ārpus likuma [..]»; Rīgā, Latviešu izglītības biedrībā sākas M. Valtera priekšlasījumi par mākslas jautājumiem.

3. februārī (21. janvārī) — «Iskolastrela» Latgaliešu sekcija rīko teātra izrādi Lejasciemā; Ērģemē bezzemnieku padome ieņem saviem pasākumiem luterāņu baznīcu; Rīgā sabiedrības «Vairogs» teātris izrāda lugu «Trīs pāri kurpju».

4. februārī (22. janvārī) — Cēsīs notiekošo gadatirgu ielenc 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks, tiek atņemtas no karavīriem nopirktās mantas; Rīgā Latviešu palīdzības komiteja spriež par  labprātīga nodokļa ieviešanu un ziedojumu vākšanu, jo «trūkums un bads stipri pieņemas», bet komitejai trūkst līdzekļu palīdzības sniegšanai.

5. februārī (23. janvārī) — «Iskolats» paziņo par laikraksta «Strādnieku Avīze» slēgšanu par uzstāšanos «pret padomju varu» un tipogrāfijas nacionalizēšanu «revolucionāru organizāciju vajadzībām»; sakarā ar divu policijas ierēdņu nošaušanu pie Strēlnieku ielas 17. nama Rīgā iepriekšējā naktī gubernators fon Altens aizliedz civilpersonām atrasties uz ielas pēc plkst. 21, aizliedz sapulces.

6. februārī (24. janvārī) — laikraksts «Brīvais Strēlnieks» ziņo, ka Cēsīs slēgta skautu nodaļa, ko vadījis mācītājs V. Maldonis; Rīgas latviešu teātris sakarā ar vācu okupācijas iestāžu ieviesto aizliegumu civilpersonām atrasties uz ielas pēc plkst. 21 atceļ plkst. 19 paredzēto izrādi, turpmāk izrādes sāk plkst. 17.

7. februārī (25. janvārī) — Rīgas prese ziņo, ka pilsētas valde 30 «kara ķēķos» ēdina ik dienas apmēram 40 000 cilvēku (salīdzinājumam: 1. janvārī — 15  000 cilvēku).

12. februārī (30. janvārī) — «Iskolats» izziņo dekrētu par visu baznīcu pārņemšanu.

13. februārī (31. janvārī) — Cēsīs atved un vietējos Brāļu kapos svinīgi apglabā 4. Vidzemes latviešu pulka strēlniekus (Jāni Bērziņu un Juri Pētersonu), kas «krituši cīņā ar kontrrevolūciju».

14. februārī (sākot ar 1. februāri pēc vecā stila) — saskaņā ar Padomju Krievijas Tautas komisāru padomes rīkojumu tiek ieviests Gregora kalendārs, no šī laika tas ir saistošs arī visā Latvijas teritorijā; Latviešu pagaidu nacionālā padome izlemj sadarboties ar lieliniekiem neatkarības proklamēšanā, tās pārstāvis ierodas pie «Iskolata» priekšsēdētāja Friča Roziņa, nākošā dienā Roziņš sadarbību atsaka; Rīgas guberņas kara tiesa izskata apsūdzību pret 11 personām, kas 6. janvārī apcietinātas nelegālā sapulcē Jelgavas priekšpilsētā, piespriesti ieslodzījuma termiņi divām sievietēm 2 gadi, trīs personām — 9 mēneši, pārējie pierādījumu trūkuma dēļ attaisnoti.

15. februārī — Cēsīs atved un vietējos Brāļu kapos svinīgi apglabā piecus strēlniekus no 1. Daugavgrīvas pulka un vienu no 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka, kuri «krituši cīņā ar kontrrevolūciju».

18. februārī — pēc neveiksmīgajām miera sarunām Brestļitovskā vācu karaspēks plkst. 12.00 dodas uz priekšu visā frontes līnijā, sasniedz Daugavas upes līniju, ieņem Daugavpils cietoksni; Vidzemes pilsētās un miestos notiek simtiem apcietināšanas, aizturētos kopā ar cietumos ieslodzītajiem ved uz Valku, kur iesloga baznīcā, no turienes uz Pleskavu, ceļā daži nošauti, daži izbēg un atgriežas.

19. februārī — vācu lidmašīnas virs Valkas u.c. izkaisa 8. armijas pavēlniecības 18. februāra aicinājumu krievu karavīriem krievu un latviešu valodā pēc iespējas ātri atstāt Vidzemi; plaši aresti Valmierā.

20. februārī — vācu karaspēks ieņem Valmieru un Limbažus, ceļā uz Lādes muižu apcietināti sarkangvardi, astoņi («galvenie aģitatori») nošauti; Strenču miestā lielinieki nošauj Matīšu mācītāju Ludvigu Čiksti un vēl septiņus cilvēkus, cilvēku slepkavošana notiek arī citās vietās.

22. februārī — Latvijas teritoriju atstāj pēdējās latviešu strēlnieku vienības; vācu karaspēks ieiet Rēzeknē, Valkā. Prese vēlāk raksta: «No rīta šaudīšanās [Valkā] atjaunojās un bij sevišķi stipra dzelzceļa stacijas rajonā. [..] Ratušī stājās darbā vecā pilsētas valde, kuras pirmais solis bij organizēt iedzīvotāju pašaizsardzību. Šim nolūkam iedzīvotājiem izdalīja flintes. Bet šis solis izrādījās par lieku, jo ap plkst. 2 ieradās vācu kavalēristu nodaļa, kuras pirmais ceļš bija — uz baznīcu. [..] Pēc kādas stundas visus laida cauri un pilsētā iestājās parasta kustība.»

23. februārī — Rīgas gubernators fon Altens mīkstina 5. februāra aizliegumu, atļaujot civilpersonām atrasties uz ielas ar atļaujām, bet 1. pilsētas teātrim beigt izrādes līdz plkst. 12 naktī; sākās trūcīgu Kurzemes bēgļu pieplūdums Rīgā no vācu karaspēka ieņemtajiem Vidzemes apgabaliem; vācu karaspēks ieņem Ludzu.

25. februārī — Rīgā atsāk iznākt latviešu laikraksts «Līdums».

26. februārī — pateicības dievkalpojumi sakarā ar Vidzemes ieņemšanu Rīgas baznīcās, skolas slēgtas, svinīgi pasākumi vācu biedrībās.

27. februārī — vācu karaspēka vienības ieņem Alūksni, tādējādi faktiski visa Latvijas teritorija nonākusi vācu varā.

28. februārī — atklāts jaunuzbūvētais koka tilts pie vecā pontonu tilta pāri Daugavai Rīgā, nosaukts par Lībekas tiltu; Rīgas gubernators fon Altens pavēl līdz 7. martam novākt visus krievu, franču, angļu un itāliešu uzrakstus ielu, firmu u.c. izkārtnēs.

1. martā — Valkā atsāk iznākt lielinieku aizliegtais laikraksts «Līdums».

3. martā — noslēgts Brestļitovskas miera līgums; 8. armijas pavēlnieks paziņo, ka vācu iestādēs līdz 15. martam jāpiesakās bj. sarkangvardiem un krievu karavīriem, ko nosutīs uz Krieviju, latviešu strēlniekiem un igauņu daļu karavīriem milicijas dienestam, nepieteikušos neuzskatīs par karavīriem, bet laupītājiem.

5. martā — Liepājā atgriežas pirmā Kurzemes bēgļu grupa, pirms nosūtīšanas uz dzīvesvietām ievietota pilsētā karantīnā uz noteiktu laiku.

6. martā — Rīgas gubernators fon Altens atļauj plkst. 20 izrādes atsākt arī 2. pilsētas (latviešu) teātrim; Rīgā sākas jaunu pārtikas kartīšu izsniegšana iedzīvotājiem, atšķirībā no iepriekšējām reizēm — tikai uzrādot vācu okupācijas izsniegtās t. s. armijas pases; Valkā pilsētas birģermeistara sasauktā valdes, pilsētas un guberņas pārtikas komitejas locekļu apspriede nolemj atcelt «cietās cenas», lai panāktu labības pārdošanu.

8. martā — Jelgavā A. fon Goslera atklātā Kurzemes zemes padome lūdz Vācijas ķeizaru pieņemt Kurzemes hercoga troni un Kurzemi «iespējami cieši pievienot Vācijas valstij», padomē latviešus pārstāvošais pagasta vecākais A. Vēžnieks uzstāšanās runā atzīmē, ka latvieši vēlas, lai latviešu apgabali paliek vienoti, turklāt nevēlas hercogu, bet tiešu ķeizara varu Kurzemē; Rīgas Latviešu biedrība atsāk darbību savā namā Pauluči ielā, namā notiek M. Valtera lekcija par mākslu.

9. martā — Latviešu palīdzības komiteja rīko muzikāli dramatisku vakaru Rīgas Latviešu biedrības zālē; Valkas prese ziņo, ka Valmierā darbību atjaunojusi Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komiteja.

10. martā — Valkā un Lugažos ar dievkalpojumiem darbību atjauno lielinieku slēgtās baznīcas; latviešu strēlnieku vienības apsargā Padomju Krievijas Tautas komisāru padomi, tai pārceļoties no Petrogradas uz Maskavu.

12. martā — Rīgas pilsētas Pārtikas valdes sēdē pilsētas galvas Hopfa, A. Krastkalna u.c. sabiedrisko darbinieku klātbūtnē valde ziņo, ka tā uzņēmusies pārtikas sadali visiem guberņas apgabala 250 000 iedzīvotāju (katram nedēļā 1800 grami maizes, reizi 2 nedēļās — 150 grami gaļas, ilgākam laikam — 2 kg kartupeļu, mēnesī — 1 mārciņa miltu vai putraimu), pilsētā atvērtas 30, laukos 4 zupas virtuves, kurās baro attiecīgi 42 000 un 2000 cilvēku, valde izsniedz brokastis 8000 bērnu pirmmācības skolās un ēdina 7000 cilvēku nespējnieku patversmēs.

15. martā — Kurzemes zemes padomes delegāciju (barons Rādens, advokāts Melvils, pagasta vecākais A. Vēžnieks, ģenerālsuperintendants Bernevics) Berlīnē pieņem valsts kanclers, Rādens pauž cerību, ka trīs Baltijas provinces tiks pievienotas Vācijai, ķeizars atzīst Kurzemi par «brīvu un neatkarīgu valsti».

16. martā — Rīgā svinīgi atklāts, krievu karaspēkam atkāpjoties, bojātais dzelzceļa tilts, piedalās Austrumu virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds, 8. armijas pavēlniecība u.c.

18. martā — Latviešu rakstnieku un žurnālistu biedrība Rīgas pilsētas 2. teātrī rīko rakstnieka Eduarda Vulfa vakaru.

20. martā — Rīgas pilsētas domnieku sapulce vienprātīgi vēršas pie Vācijas ķeizara ar lūgumu «uz mūžīgiem laikiem» savienot visas Baltijas zemes «vienā kopīgā konstitucionāli monarhistiskā valstī zem Vācijas ķeizara»; Kurzemes delegācijas vadītājs barons Rādens, Bernevics un Melvils uzstājas Vācijas Reihstāgā.

21. martā —  Rīgā apmēram 600 pārstāvju sapulce ievēlē Sabiedrisko organizāciju padomi; pēc varas iestāžu atļaujas saņemšanas no Cēsu un Valmieras apriņķiem cauri Rīgai plūst Kurzemes bēgļu plūsma, kas dodas Tukuma un Bauskas virzienā. Prese raksta: «Govīm nagi rūpīgi aptīti ar lupatām, lai nesabojātu uz akmeņiem kājas»; Drustos svinīga vietējās draudzes priekšnieka advokāta Voldemāra Teikmaņa apbedīšana (lielinieku noslepkavots), ceremoniju vada mācītājs A. Niedra; Rīgas guberņas pārvalde nodod igauņu luterāņu draudzes rīcībā pareizticīgo Svētā Pētera un Pāvila baznīcu Rīgas Citadelē.

22. martā — Vidzemes bruņniecības ārkārtas landtāgs Rīgā pateicas Vācijas ķeizaram un pauž cerību par Baltijas provinču saistīšanu ar Vāciju; vācu 6. armijas intendantūra, ievērojot Valkas, Valmieras un Cēsu pilsētu nespēju apgādāt iedzīvotājus ar pārtiku, izsniedz (aizdod) tām vairākas tonnas miltu, kā augstāko patēriņa normu iedzīvotājam nosakot 200 gramusi maizes, 25 gramus putraimu vai zirņu, 300 gramus kartupeļu vai kāļu; laikraksts «Līdums» publicē 166 lielinieku arestēto un aizvesto latviešu vārdus.

23. martā — Rīgas Latviešu palīdzības komiteja līdzekļu trūkuma dēļ pārtrauc pabalstu izsniegšanu trūkumcietējiem.

24. martā — ar vācu iestāžu atļauju Rīgā notiek Rīgas apriņķa mazgruntnieku sapulce; Rīgas Sv. Jāņa baznīcā Baltijas neredzīgo palīdzības biedrība «Filantropija» rīko neredzīgo koncertu.

25. martā — pēc Lieldienām Rīgas skolās, kuras apmeklē latviešu bērni, krievu mācību valodas vietā ieviesta latviešu valoda.

27. martā — Rīgas prese ziņo, ka pēdējās dienās zupas virtuvju apmeklētāju skaits pieaudzis no 42 000 līdz 70  000 cilvēku.

1. aprīlī — Rīgas pilsētas Pārtikas valdes uzturētajās virtuvēs katram apmeklētājam sāk izsniegt 2 porcijas (stopus) zupas.

3. aprīlī — Rīgā sākas jauns mācību kurss Zeltmata vadītajos Latviešu dramatiskajos kursos.

7. aprīlī — Rīgas Latviešu teātris noslēdz ziemas sezonu ar Henrika Senkeviča lugu «Quo vadis»; Rīgā, Melngalvju nama zālē ar pilsētas un sabiedrības piedalīšanos svinīgi atzīmēta Vācijas 8. armijas pavēlnieka grāfa fon Kirhbaha 50 gadu jubileja.

10. aprīlī — sākas Vācijas universitāšu profesoru vieslekcijas Rīgā, Jāņa ģildes zālē (turpinās līdz 2. maijam); Rīgas pilsētas domnieku sapulce (no 65 domniekiem piedalās 54) izvirza savus kandidātus uz Savienoto Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas zemes padomi.

12. aprīlī — Savienotās Vidzemes, Igaunijas, Rīgas un Sāmsalas zemes padomes 58 locekļu pirmā sēde Rīgas pilī (arī latviešu pārstāvji no Rīgas domniekiem un Vidzemes pagastiem, prezidijā A. Krastkalns) lūdz Vācijas ķeizaru turpināt Vidzemes un Igaunijas apsardzību un atbalstīt to pilnīgu atdalīšanos no Krievijas; pārstāvētie apgabali izveido «monarhistiski konstitucionālu valsti ar apvienotu satversmi un patvaldīšanu, kas pie Vācu valsts pieslieta caur personālūniju ar Vācijas ķeizaru un Prūsijas ķēniņu», uz Berlīni nosūtīta delegācija barona Delinghauzena vadībā ar lūgumrakstu ķeizaram; Rīgā korporāciju un citu studentu organizāciju pārstāvju sapulce pārrunā Politehniskā institūta atjaunošanas iespējas.

13. aprīlī — Padomju Krievijā izveidota Sarkanās armijas Latviešu strēlnieku padomju divīzija.

14. aprīlī — Rīgā vairāku dienu apciemojumā ierodas Prūsijas princis Heinrihs, Biržas komiteja sakarā ar to rīko svētku mielastu.

15. aprīlī — tiek nodota ekspluatācijā jauna elektrības līnija Rīgā — no Ķīšezera līdz Vecdaugavai.

18. aprīlī — Kurzemes zemes padome Jelgavā ievēlē Satver­smes izveides komisiju un Saimniecisko komisiju pārtikas grūtību risināšanai.

22. aprīlī — Maskavā izveidots LSD Centrālās komitejas Krievijas birojs J. Daniševska vadībā (galvenais mērķis — atbalsts pagrīdes darbībai Latvijā); Cēsīs L. Ausēja vidusskolā ieviesta latviešu mācību valoda.

23. aprīlī — ar Raiņa lugu «Pūt, vējiņi» atklāts Latviešu nacionālais teātris Valkā; Rīgas Pārtikas valde atver pirmos četrus «ēdienu namus», kuros iedzīvotāji pret  zupas kartītēm var saņemt zupu un otro ēdienu, un ievērojamu atbalstu valdei ar pārtiku joprojām sniedz armijas intendantūras iestādes; no Rīgas uz Krieviju izbrauc divi dzelzceļa sastāvi ar izceļotājiem.

26. aprīlī — cauri Rīgai uz Kurzemi plūst līdz šim lielākais bēgļu daudzums; Daugavpils apriņķa zemste (pašvaldība) sēdē pieņem lēmumu, ka Latgalei jāatdalās no Krievijas un jāapvienojas ar pārējiem Latvijas novadiem, deklarē, ka uzskata par realizētu Krievijas Tautas komisāru padomes 14. decembra lēmumu par Latgales pievienošanu Vidzemes guberņai, kā arī iesaka Latvijai pievienot arī Drisas apriņķa daļu un Ostrovas apriņķi, ko apdzīvojot latvieši.

27.—28. aprīlī — Latviešu palīdzības komitejas «liels tautisks vakars» notiek Rīgas Latviešu biedrības zālē, tīrais atlikums — 442 rubļi un 80 kapeikas.

29. aprīlī — Latgales «sabiedrisko darbinieku kongress» pieņem lēmumu, ka Latgalei jāatdalās no Krievijas.

30. aprīlī — Rīgas Doma muzeja zālē Latviešu draugu biedrības sapulce, kas atjauno tās darbību.

1. maijā — Rīgas pilsētas 2. teātrī Latviešu operetes rīkoti «Maija svētki».

2. maijā — Rīgas gubernators fon Altens pilsētas Pārtikas valdes pārziņa leitnanta Lāma pavadībā apmeklē ēdienu namus.

3. maijs — Ar lekciju par kubismu un futūrismu mākslā lekciju ciklu Rīgā nobeidz M. Valters. Rīgas prese atzīmē: «Pilsētas apstādījumi ar puķēm, gar kanāla malām, pa Basteju kalnu, pie teātra, gar Esplanādi, pa parku un tā joprojām, šogad gan nebūs tik bagātīgi kā miera laikos [..] Tagad ir liela vajadzība pēc cita, ne pēc greznuma puķēm, bet pēc pārtikas līdzekļiem, pēc kartupeļiem, zirņiem, kāpostiem utt. Tāpēc šķiet, ka dažas no tām vietām, kuras agrāk bija apstādītas puķēm acu pamielošanai, tagad varētu apstādīt minētiem augiem, lai pamielotu mūsu garšu.»

4. maijā — Rīgas pilsētas 2. teātrī vasaras sezonu atklāj vācu 8. Armijas teātris

5. maijs — ar Rīgas gubernatora atļauju pareizticīgie drīkst Lieldienu nakts dievkalpojuma laikā atrasties ielās arī nakts aizlieguma laikā.

8. maijā — Rīgas latviešu izglītības biedrības Augstskolu sekcijas sēdē apspriež arī gaidāmo Rīgas Politehniskā institūta darbības atjaunošanu.

11. maijā — Rīgā, Vērmanes parkā sāk koncertēt vācu kara orķestris. Prese raksta: «No Vērmaņa parka mūzikas estrādes arī agrākos laikos dzirdēja labu kareivju mūziku, jo orķestru vadītāji bija pa lielākai daļai vācieši un čehi, kuri vienkāršos krievu kareivjus prata sekmīgi apmācīt izpildīt grūtākus koncerta gabalus. Tagad muzikāliskai Rīgai ir izdevība dzirdēt orķestri, kur ne vien kapelmeistars, bet arī viņa mūziķi ir baudījuši pamatīgāku muzikālisku izglītību [..].»

12. maijā — Latvju humora un satīras vakars dzejā, drāmā un dziesmā Rīgas Latviešu biedrībā.

13. maijā — Rīgas Politehnikas padome paziņo par iecerēto augstskolas atklāšanu Rīgā oktobrī.

15. maijā — no Rīgas uz Rīgas jūrmalu pēc kara izraisītā pārtraukuma izbrauc pirmais satiksmes vilciens (tikai 2 vagoni, 15 pasažieri), pasažieriem jāizkāpj pie saspridzinātā Lielupes tilta, uz sava rēķina jāpārceļas pāri upei, kur Buļļu stacijā gaida cits vilciens ar galapunktu Tukumā.

16. maijā — Rīgas latviešu izglītības biedrība spriež par mācību grāmatu izdošanu latviešu skolām.

19. maijā — Rīgas Latviešu biedrības zālē notiek Lietuviešu komitejas rīkota teātra izrāde, tautas dejas uz skatuves u.c. priekšnesumi. Ienākumi — lietuviešu patversmēm Rīgā.

21. maijā — Rīgas prese ziņo, ka pilsētā sāk trūkt konfekšu, kuras iedzīvotāji izmanto trūkstošā cukura vietā, turklāt tirgotāji sūta šo preci uz Vidzemi.

24. maijā — Ludzas apriņķa zemstes sapulce atbalsta lēmumu par Latgales atdalīšanos no Krievijas; riteņbraucēju biedrības «Marss» pilnsapulce Rīgā pārrunā darbības atjaunošanu, jauna velodroma būvi u.c.

26.—27. maijā — plašu ziedojumu vākšanas kampaņu Rīgā organizē Latviešu centrālā palīdzības komiteja.

28. maijā — Rēzeknes apriņķa zemstes sapulce ar 24 balsīm par un 9 pret atbalsta lēmumu par Latgales atdalīšanos no Krievijas.

2. jūlijā — Rīgas prese aicina palīdzēt trūkumcietējiem: «Latvijā ir ļaudis, kam nav ko ēst. [..] Rīgas apriņķis un daži Cēsu apriņķa pagasti ir izpostīti kā tuksnesis; tur rēgojas gruvešu kaudzes; ļaudis klīst bez pajumta starp savu ēku sabrukušajiem mūriem, ar mokām meklē sev nodrošināt pārtiku ziemai.»

3. jūlijā — Rīgas Latviešu teātrī izrāda Roberta Valtera lugu «Tornī». Rīgas prese atzīmē: «Plašākai publikai stipri sajūtams ir tas, ka iestādēm un citām atklātām vietām, kuras nodomātas vietējo iedzīvotāju vajadzībām, nav latviešu valodā rakstītu izkārtņu un citu publikai par ziņu izlikto aizrādījumu, no kā vācu valodas nepratējiem ceļas lielas neērtības, tāpat kā agrāk krievu valodas nepratējiem.»

4. jūlijā — Latviešu izglītības valde Rīgā apspriežas par darbības paplašināšanu un latviešu vidusskolas izveides nepieciešamību.

6. jūlijā — Latviešu strēlnieku padomju divīzijas daļas Maskavā apspiež sociālistu revolucionāru (eseru) sacelšanos, izglābjot boļševiku valdību.

7. jūlijā — Rīgas latviešu teātris atzīmē «veco Jāņu dienu» ar A. Niedras lugas «Zeme» izrādi, Rīgas Arkādijas dārzā koncerts un plašas svinības, Saulesdārzā — latviešu izglītības biedrības Biedreņu komitejas sarīkojums, Aleksandra parkā — Baltijas neredzīgo palīdzības biedrības «Filantropija» sarīkojums.

8. jūlijā — Rīgas prese raksta: «Zaķu sala, kuru miera laikā jokodamies sauca par «Rīgas Angliju» un kuras pilsoņu skaits sniedzās līdz 4000, tagad savos apmēros kļuvuse krietni mazāka, jo Daugavas straujais ūdens Mazās Daugavas pusē viņu sācis krietni izskalot [..].»

9. jūlijā — Rīgā svinīga atvadīšanās no gubernatora fon Altena, kurš aizsaukts uz Vāciju, viņa vietā iecelts ģenerālleitnants fon Engelbrehtens. Rīgas guberņas teritorijā privātpersonām tiek atļauts pārvietoties pilsētās bez nakts atļaujām no 4 rītā līdz pusnaktij.

9.—11. jūlijā — Rīgā atklāts Vidzemes bruņniecības landtāgs, par Vidzemes landmaršalu ievēlēts Heinrihs fon Strīks (Stryk), landtāgs nosūta pateicības telegrammu Vācijas ķeizaram.

12. jūlijā — Latviešu pagaidu nacionālā padome nosūta Z. Meierovicu uz rietumvalstīm ar uzdevumu iepazīstināt to valdības un sabiedrības ar neatkarīgas Latvijas ideju.

13. jūlijā — Rīgas valde atklāj 11. ēdienu namu (Ķeizarmežā).

14. jūlijā — Latviešu katoļu savienība rīko labdarības vakaru Rīgā ar plašu skatuves priekšnesumu programmu.

15. jūlijā — Rīgas latviešu prese ziņo par ieceri izveidot vācu pilsētās ierastā karavīra koka tēlu guberņas pārvaldes (bij. apgabaltiesas) nama priekšā: «Katrs var iegūt tiesību iedzīt tēlā vienu vai vairākas naglas; raugoties pēc iemaksu augstuma, naglas ir dažādas, un tā beidzot koka tēls pārvēršas metāla tēlā». Rīgā vizītē ierodas Prūsijas darba un satiksmes ministrs Breitenbahs un tirdzniecības ministrs Zudovs.

16. jūlijā — atjaunota dzelzceļa satiksme pasažieriem starp Rīgu un Daugavpili.

23. jūlijā — Rīgas prese ziņo, ka darbību uzsākusi Baltijas Tehniskās augstskolas biedrība (biedri — arī Rīgas pilsēta, Rīgas Biržas komiteja, Cēsu pilsēta, Valmieras pilsēta u.c.).

28. jūlijā — Rīgā, Arkādija dārzā Baltijas neredzīgo palīdzības biedrība «Filantropija» rīko plašus humora svētkus ar vadošo latviešu skatuves mākslinieku un sportistu piedalīšanos. Sezonu noslēdz Rīgas latviešu teātris.

30. jūlijā — Rīgas pilsētas domnieku sēdē pacelts jautājums par Ķeizarmeža tramvaja sliežu reevakuāciju no Tallinas.

31. jūlijā — prese ziņo, ka turpinās ierakumu nojaukšanas darbi Rīgas apkārtnē. «Dažās vietās tie jau galīgi noārdīti un koki sastrādāti malkā, kuru ar laivām pieved Rīgā. Vispirms apgādā ar malku pilsētas un kara iestādes, bet malkas tik daudz, ka pietiks arī privātiem iedzīvotājiem [..].»

Dalies ar šo ziņu