Ģenerālis Augusts Misiņš

Vienības un personības
Gunārs Kušķis

7663BEBD9E2D45CA82E99E083F9A3685.jpg

Ģenerālis Augusts Ernests Misiņš dzimis 1863. gada 21. decembrī Dobeles apriņķa Annenieku pagastā. Pirmo izglītību ieguvis pašmācības ceļā. Kā daudzi latvieši tajā laikā, arī viņš ­izvēlējās karavīra dzīves ceļu. 1884. gadā brīvprātīgi iestājies armijā, 42. rezerves bataljonā. 1888. gadā beidzis Kijevas junkurskolu. Pēc skolas beigšanas dienējis 30. rezerves bataljonā.

Ģenerālis Augusts Misiņš

No 1889. gada virsnieks Novogeorgijevskas cietokšņa kājnieku bataljonā. 1896. gadā iestājies Pēterburgas Ģenerālštāba akadēmijā, kur mācījies ar pārtraukumiem. Akadēmijas divus kursus beidzis 1899. gadā.

Viņš strauji virzījies pa karjeras kāpnēm: podporučiks (1889.), poručiks (1894.), štābkapitāns (1901. aprīlī), kapitāns (1901. decembrī), apakšpulkvedis (1905.), pulkvedis (1910.), ģenerālmajors (1916.). Dienējis 1. kājnieku pulkā un pēc tam 2. kājnieku pulkā. No 1901. gada aprīļa nosūtīts dienestā uz Pieamūras kara apgabala štābu Habarovskā. Piedalījies krievu—japāņu karā. No 1902. gada virsnieks, dienējis 21. Austrumsibīrijas strēlnieku pulkā. Pirmajā pasaules karā komandējis 12. Sibīrijas kājnieku pulku un vēlāk 79. divīzijas brigādi.

1916. gada rudenī astoņus latviešu strēlnieku bataljonus un rezerves bataljonu pārorganizēja par pulkiem, apvienojot tos divās brigādēs. Par 1. latviešu strēlnieku brigādes komandieri 1916. gada 6. novembrī iecēla ģenerāli A. Misiņu. viņš tai laikā bija vienīgais ģenerālis latviešu strēlnieku augstāko virsnieku vidū. Pirmajā brigādē ietilpa: 1. Daugavgrīvas, 2. Rīgas, 3. Kurzemes un 4. Vidzemes strēlnieku pulks.

Jau 7. novembrī A. Misiņš apmeklēja 1. Daugavgrīvas pulku un teica īsu runu strēlniekiem, uzsverot, ka viņš ir gandarīts, jo varēs dienēt kopā ar latviešiem. Runa pēc laikabiedru atmiņām ir bijusi sirsnīga, veltīta vienkāršiem ierindas karavīriem. Ģenerālis un karavīri it kā veidoja kopīgu saimi, jo cīnījās pret kopīgo ienaidnieku. Jāņem vērā, ka pirms revolūcijas Krievijā zemāko pakāpju virsnieks kareivjiem bija jāuzrunā ar vārdiem «jūsu labdzimtība», bet augstāko pakāpju virsnieks — «jūsu augstdzimtība». Vēsturnieks Edgars Andersons Augustu Misiņu raksturojis: «kā ļoti izglītotu un kulturālu ģenerālštāba virsnieku, kurš, gan būdams enerģisks, stingrs, noteikts, esot atstājis laipna, bet nevarīga un noguruša cilvēka iespaidu».

Šis raksturojums apstiprinās 1916. un 1917. gada mijā — Ziemassvētku kauju laikā, kad kauju operāciju vērtējis kā nesagatavotu un nelaikā uzsāktu, bet kauju priekšvakarā nav uzdrošinājies priekšniecībai iebilst. Pēc neveiksmēm Ziemassvētku kaujās A. Misiņu atbrīvoja no brigādes komandiera amata, bez tiesībām komandēt kādu citu brigādi. Visu nelaimju vaininieki bija cara armijas ģenerāļi, kuri latviešu vienības nenodrošināja ar rezervēm un artilēriju, kā arī tas, ka A. Misiņš vienlaikus komandēja apvienoto latviešu strēlnieku divīziju un šīs divīzijas 1. brigādi. Abas vienības bija pietiekami lielas, grūti vadīt, lai cik labs komandieris ģenerālis būtu. 1917. gada beigās Augusts Misiņš, atstājis armiju, dodas uz Arhangeļsku, kur bijis britu sakaru virsnieks. Mēģināja organizēt latviešu karaspēka daļu — «Leģionu», bet neveiksmīgi. 1919. gada martā caur Londonu atgriezās Latvijā un iestājās Latvijas armijā. 24. martā iecelts par Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Galvenā štāba priekšnieku. Šajā amatā bijis līdz 1919. gada 11. augustam, kad viņu nomaina pulkvedis Zāmuelis Adienis. Ar 1919. gada jūliju armijas vadība uzdeva viņam vadīt virsnieku morāliskā stāvokļa uzlabošanas un novērtēšanas komisiju, bet no septembra viņš ieņem arī reglamenta un instrukciju tulkošanas un pārstrādāšanas komisijas priekšsēdētāja amatu.

No 1919. gada 11. augusta A. Misiņš bijis armijas inspektors, un tas vairāk bijis goda amats, jo ģenerāļa loma bermontiādes likvidēšanā nebija jūtama. 1920. gada 5. janvārī pēc nesaskaņām ar valdību un dažiem augstākajiem virsniekiem no armijas atvaļinājies. Aizbraucis dzīvot uz Igauniju, Valgu, kur strādājis par galdnieku. Tikai 1931. gada martā Latvijas valdība atcerējās par viņa nopelniem, apbalvojot ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru.

A. Misiņš ir arī vairāku augstu cariskās Krievijas ordeņu kavalieris. Trīsdesmitajos gados ģenerālis atgriezās Latvijā. Miris 1940. gada 8. jūlijā. Apbedīts Rīgas Brāļu kapos, tuvu Mātes Latvijas tēlam.

Dalies ar šo ziņu