Kara muzejs saņēmis virsnieka un grāmatas "Latviešu leģions" autora Artura Silgaiļa arhīvu

Arhīvā apkopoti Silgaiļa apbalvojumi, fotogrāfijas, kartogrāfiskie materiāli un dokumenti, kas hronoloģiski aptver vairāk nekā 70 gadus ilgu laikposmu no Pirmā pasaules kara līdz 1980. gadu nogalei, un atspoguļo viņa gaitas piecās dažādās armijās.

Jauniegūtā kolekcija, kas kopā sastāv no vairāk nekā 1 400 vēstures liecībām, satur vērtīgas un līdz šim plašākai publikai nezināmas fotogrāfijas un dokumentus no lielākajiem 20. gadsimta militārajiem konfliktiem. Ievērojamais virsnieks apkopojis ne vien privāti, bet arī plašākā mērā nozīmīgas liecības par latviešu karavīru dzīvi dažādos laikposmos.

Īpaši vērtīgi ir viņa militārajā karjerā saņemtie apbalvojumi un krūšu nozīmes, tostarp Sveaborgas cietokšņa 100 gadu piemiņas nozīme un Vācijas Dzelzs krusts. Sevišķi unikāls ir arhīvā esošais nacistu vadoņa Ādolfa Hitlera pavēles par Latviešu leģiona dibināšanu pirmais eksemplārs, ko saņēmusi Latvijas Zemes pašpārvalde.

Fotogrāfijās atainotas Silgaiļa gaitas Krievijas impērijas armijā, firsta Līvena nodaļā, Latvijas armijā, vācu 621. propagandas rotā, Latviešu leģionā un britu Reinas armijā. Dokumentos, kuru vairums attiecināms uz Latviešu leģiona vēsturi, apkopotas gan ar leģiona tapšanu un apmācībām, gan ar kaujām un to analīzi saistītas vēstures liecības.

Silgailis Otrā pasaules kara laikā un arī vēlāk, strādājot pie grāmatas "Latviešu leģions" tapšanas, intensīvi sarakstījies ar citiem leģiona virsniekiem, tostarp, Kārli Augstkalnu, Aleksandru Plensneru, Jāni Ruceli. Šo un citu materiālu sīkāka analīze varētu sniegt jaunas atziņas Latvijas un Otrā pasaules kara vēstures kontekstā.

Šobrīd ir sākts darbs pie arhīva zinātniskās un muzeoloģiskās apstrādes, lai iespējami drīz to varētu izmantot profesionāli vēsturnieki un citi interesenti. 8.decembrī plkst.14 Latvijas Kara muzejā notiks arhīva atvēršana un prezentēšana plašākai publikai.