Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu "Ziemassvētku kaujas"

Monēta ir veltījums Ziemassvētku kauju varoņiem – latviešu strēlniekiem – un viņu nemirstīgajam ieguldījumam nākamības vārdā. Ziemassvētku kaujas norisinājās 1917. gada 5.–11. janvārī (pēc vecā stila – 1916. gada 23.–29. decembrī), 30 km garā frontes iecirknī no Tīreļpurva līdz Olainei. Tajās pirmo reizi cīņā iesaistījās latviešu militārās vienības, kas tika apvienotas vienā divīzijā ģenerālmajora Augusta Ernesta Misiņa (1863–1940; vēlāk Latvijas armijas pirmais ģenerālis) vadībā.

Lai arī šajā militārajā kampaņā latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9 000 cīnītāju – kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo, kas sabiedrībā raudzēja depresiju, bezcerību un smagu vilšanos visā cara režīmā, tā vienlaikus atnesa arī starptautisku izcilu un bezbailīgu karotāju slavu. Tas bija savdabīgs nācijas vitalitātes pieteikums un apliecinājums, cildens upuris uz ziedojumu altāra sapnī par nākamo Latvijas valsti.

Kolekcijas monētas "Ziemassvētku kaujas" grafisko dizainu veidojis Kristaps Ģelzis, bet plastisko veidojumu – Ligita Franckeviča.

Monēta "Ziemassvētku kaujas" izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Kolekcijas monētas priekšpusē redzama latviešu strēlnieku grupa, kā arī latviešu strēlnieku bataljonu kareivja krūšu nozīmē attēlotās saules stilizēts atveids ar sarkanas krāsas klātu centru, astoņiem lauztiem stariem un slīpi vietotu zobenu. Monētas aizmugurē redzama sniegpārsliņa, lodes trāpījuma atveids un uzraksts "Ziemassvētku kaujas".

Kolekcijas monēta "Ziemassvētku kaujas" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 5 000 eksemplāru.